Kas var piekļūt jūsu mājas datoram?
Izmantojot tādu mūsdienās ierastu lietu kā bezvadu interneta piekļuve, cilvēki riskē, ka pie viņu datora var nelikumīgi piekļūt kibernoziedznieki. Staigājot vai braucot ar mašīnu pa Rīgu (droši vien līdzīgi ir arī citās pilsētās), gandrīz vai pie katras otrās mājas var pieslēgties kādam bezvadu tīklam, kurš nav noregulēts lai šādu iespēju aizliegtu.
Kā nokļūt nepatikšanās?
Notiek tas parasti tā — cilvēks vēlas mājās (dzīvoklī) lietot bezvadu internetu. Nopērk bezvadu piekļuves punktu un vadoties pēc instrukcijas pieslēdz. Portatīvais (visbiežāk tieši portatīvais) dators tagad var lietot internetu bez vadiem, taču, ja piekļuves punktam un savam portatīvajam datoram nav ieslēgta datu šifrēšana, pie šī paša bezvadu piekļuves punkta (un līdz ar to arī pie jūsu datora) var pieslēgties arī kaimiņš vai, kas vēl ļaunāk, kāds ļaunprātis, kas neuzkrītoši ar savu portatīvo datoru (vai pat modernu mobilo tālruni) sēž automašīnā blakus jūsu mājai.
Otra iespēja arī ir diezgan ticama — lai mājās varētu pie viena interneta pieslēguma pieslēgt vairākus datorus (divi datori mājsaimniecībā vairs nav nekāds retums), cilvēks iegādājas iekārtu, kas saucās rūteris (router) un caur kuru pie viena interneta pieslēguma var pieslēgties vairāki jūsu mājas datori. Veikalā, kur šo iekārtu iegādājaties, pārdevējs laipni piedāvā rūteri ar iebūvētu bezvadu piekļuves punktu. Pat, ja pašlaik bezvadu pieslēgumu jums nevajag, varbūt drīzumā to sagribēsiet, vai ne? Taču pieslēdzot pāris galda datorus izmantojot kabeļus cilvēks neiedomājas, ka viņa mājas datortīklā „pilnīgi nejauši” parādās arī neaizsargāts bezvadu piekļuves punkts, caur kuru kāds ļaunprātis atkal jau var piekļūt jūsu datoriem.
Un, jāsaka, ka šie nav tukši vārdi — daži man zināmi jaunieši, kuru datoru zināšanas ir virs vidējā līmeņa, pastāvīgi ir izmantojuši kaimiņu interneta pieslēgumu, jo „kaimiņam taču pieslēgums ir krietni ātrāks …”.
Ar ko riskējam?
Ar ko tad riskē cilvēks, kurš savai ērtībai ir uzstādījis bezvadu tīkla piekļuves punktu, bet nav to noregulējis drošai lietošanai?
- Mazākais ļaunums, taču arī nepatīkams, ir tas, ka interneta pieslēgumu, par kuru jūs maksājat, izmanto kaimiņi un jūs varat tikai pukoties, ka tas ir daudz lēnāks, nekā esat gaidījis;
- Lielāks ļaunums var būt, ja jūsu datoram caur šo brīvi pieejamo pieslēgumu piekļūst kāds, kuram ir zināšanas tīklu lietās un sāk apskatīt kas tad īsti uz jūsu datora atrodas. Diez vai kāds gribēs lai svešinieki rakņājās viņa mantās. Pie kam, ja viņam ienāk prātā „pajokot”, var gadīties, ka no jūsu datora tiek nodzēsts viss, kas tur ir bijis un tad — uz neredzēšanos fotogrāfijas, diplomdarbs un viss pārējais!
- Vēl sliktāk, ja ļaundaris ir nopietns speciālists. Viņš var jūsu datoru izmantot lai veiktu pat krimināli sodāmas darbības. Tieši no šādiem svešiem un neaizsargātiem datoriem notiek uzbrukumi bankām un korporatīvajiem tīkliem, tiek izsūtīti neskaitāmi vīrusi un liekpasts (spam). Un, ja tiešām darbība ir bijusi krimināli sodāma un tiesībsargājošās iestādes meklē ceļu pie noziedznieka, jums var nākties ilgi skaidroties ka pats neesat ļaunprātīgs kibernoziedznieks.
Kā no tā izbēgt?
Lai šādas nelikumīgas pieslēgšanās risku samazinātu, bezvadu tīklu inženieri ir paredzējuši arī drošības sistēmas. Lai jūsu bezvadu piekļuves punktam nevarētu piekļūt svešinieki, ir jāieslēdz datu šifrēšana. Lietojot vienu un to pašu šifrēšanas atslēgu piekļuves punktam un datoram, abas iekārtas viena otru saprot un var sazināties, taču jebkurš no malas saņem ziņojumu, ka tīkls ir „aizslēgts” un piekļuve tam liegta.
Ja esat pazīstams ar tīklu lietām, pārbaudiet vai lietojat drošu bezvadu pieslēgumu, taču ja neesat drošs par savām zināšanām bezvadu tīklu jomā, vislabāk būtu laicīgi pieprasīt bezvadu tīkla drošības regulēšanu kādam speciālistam.
… jo vismaz Rīgā stāvot pie katras daudzstāvu mājas ir uztverami ļoti daudz bezvadu tīkli un apmēram trešdaļa no tiem ir neaizsargāti …
Ja jums par datoru lietošanu ir kāds jautājums, kas ikdienā sagādā raizes un rada neskaidrību, sūtiet savu jautājumu uz e-pastu veikals@datori.lv un, iespējams, mēs sagatavosim un publicēsim rakstu par jūs interesējošo tēmu.
Pakalpojums "Bezvadu tīkla drošības regulēšana"
IB, 18.05.2009
